FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Nora DeGold. PAVASARA SAULGRIEŽU SPĒKA VĀRDI

SAULESAULG 300Apsveicu Tevi, manu mīļo lasītāj, ar pavasara Saulgriežiem! Jā, tas burvīgais brīdis ir klāt!

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Nora DeGold. SENBALTU SPĒKA VĀRDI. SPĒKA VĀRDU DAINAS

gra vvvv 300Mēs visi esam seno, viedo, bagāto un dzīves gudro senbaltu pēcteči. Un to mēs nekad nedrīkstam aizmirst. Tādas ir mūsu saknes, tāds ir mūsu ģenētiskais kods un tas ir izcils. Tātad tādi savā būtībā esam mēs visi.

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Nora DeGold. SENBALTU SIMBOLS AUSEKLIS. TĀ SPĒKS UN IEDARBĪBA

ausekla g 300Manu mīļo lasītāj! Ir pienācis laiks padzīt citu cilvēku uzspiesto nabadzības, nelaimju, veselības problēmu, negatīvās domāšanas, mīlestības trūkuma, skaudības, nesaticības, nenovīdības, nodevības, ... modeli.

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA un SENVĒSTURE: Nora DeGold. Kas Tev ir jāzina par veļiem un kā saņemt no viņiem palīdzību labākai dzīvošanai?

veliem 300Mūsu senču gudrība vēsta, ka ir divas Saules jeb pasaules – viena ir šī Saule, bet otra ir tā Saule jeb Viņsaule, uz kuru dosies katrs no mums, kad būs iztecējis liktenī paredzētais laiks uz Zemes.

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Mēs esam senbaltu pēcteči?

hhkhhjkhtMēs visi esam seno baltu pēcteči, kas bija vieda un gudra tauta, kura dzīvoja saskaņā ar dabu un Dievu likumiem.

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Kur slēpjas senbaltu spēks?

SFGFJHJKLJFSenie balti uzskatīja, ka katra darbība, katrs pateiktais vārds ir rituāls, ka visa dzīve ir viens liels vienots rituāls, kurā cilvēks mijiedarbojas ar Dievu un dabas enerģijām, veido savu dzīvi un palīdz realizēt savu un savas tautas misiju uz Zemes. 

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA un SENVĒSTURE: Latviešu ticējumi par pavasari

P57Ja pavasarī sniegs ātri nokūst - vasarā būs plūdi.

Ja lāstekas garas - pavasaris ievilksies.

Ja, uznākot pirmajam pērkonam, pūš rietumu vēji - pavasaris būs silts un sauss.

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Ezoteriskie Jāņi

Savā dziļākajā būtībā Jāņi nav nedz auglības svētki, nedz Saules gaismas svētki. Jāņi ir Tumsas mistērija – tās Tumsas, kas ir aiz gaismas, kas ir gaismas Avots. Šajā Tumsā ir slēpti visa cēloņi, lielākie esības noslēpumi, par kuriem blāva nojausma ir pieejama tikai diženākajiem no cilvēkiem.

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Skauģi un skaušana

Skauģīt’s man nevēlēja
Ne dziedāt, gavilēt;
Es dziedāju, gavilēju,
Skauģim sirdi ēdināju.

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Zelta Rasa

Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tīru maizi gribēdams.

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Uguns rituāls

Uguns ir vistīrākā, visspēcīgākā enerģija. Tā attīra cilvēka visus – gan materiālos, gan nemateriālos ķermeņus, attīra auru cilvēkam, mājai, planētai. Taču, lai uguns nekļūtu ļauna un badīga, tā jābaro, dodot tai pa druskai no sava galda.

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Rīkstniecība latviešu tautas ticējumos

Jebkuras tautas ticējumos apkopota tās praktiskās darbības pieredze, vērojumi un uzskati par dažādām dabas un cilvēku dzīves parādībām, kas izkristalizējušies tautas attīstības vēsturiskajā gaitā. Tautas kolektīvās atziņas dažādās sadzīves un dabas novērošanas sfērās atrodamas ticējumos, kā arī folkloras materiālos.

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Latviešu un lietuviešu zintniecība

Senajā mūsu Ticējumā Laiks ir mūsu RADĪTājs - KŪRējas, ORAS - GAISS, LIKTenis, DieVIŅŠ, DIEVS. Laiks rada Dabu – Īstenību, mūsu uztura avotu. Mēs arī spēku saņemam, elpojot Gaisu. Tā veidojas mūsu domāšana. Mēs vienmēr esam kopā ar savu Radītāju/DieViņu. Kāds ir Viņš, tādi esam arī Mēs.

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Kandavas novada senvietas

Kādā saulainā augusta svētdienā kopā ar senvēstures pētnieku Agri Dzeni devāmies aizraujošā ceļojumā pa Kandavas novadu. Šis novads ir bagāts ar seniem sakrālas nozīmes senvēstures objektiem, dažus no tiem arī apmeklējām. Pētnieka stāstīto pierakstīja Raimonds Sproģis.

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Stiprie ļaunuma aizdzīšanas vārdi

Ļaunuma aizdzīšanai atrod palīgus vai arī tieši uzrunā vainu.

 

Paņēmu skalu, nodūru velnu, atskrien melns suns, nokoda sāpes, atskrēja melns kaķis — pārkoda sāpes (der dažādām vainām).

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Izraksti no latviešu burvju vēstures

Kas grib tikt par burvi, tam Jāņa naktī ar tādu nodomu jāiet uz lauku. Vispirms tas satiks kādu mazāku burvi, kas parādīs ceļu tālāk. Tad nāks lielais burvis pretī, kas izskatās ļoti briesmīgs, bet nevajaga baidīties. Tas nācēju pārbaudīs un ja to atradīs par derīgu, tad parādīs ceļu tālāk. Tad gājējs satiks divpadsmit velnus, kas to visādi baidīs un mocīs.

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Enerģētiski stirprās tautasdziesmas

Abas labu ieraugiet,
Abas ļaunu izbēdziet,
Abas dubļus izminiet,
Abas līdza noplīstiet!

Lasīt tālāk ...

FOLKLORA UN SENVĒSTURE: Jāņu diena sagaidīta, Jāņu diena pavadīta

Kā tos Jāņus sagaidīja?
Kā tos Jāņus pavadīja?
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.

Lasīt tālāk ...